Ķīmiskās vielas, kas izraisa alerģijas

No alerģijām cieš aizvien lielāks skaits cilvēku. Dažas sintētiskas ķīmiskās vielas izraisa alerģijas, bet alerģiju var izraisīt arī dabīgi alergēni, piemēram, ziedputekšņi, augi un pārtika.

Kopš industrializācijas ir būtiski palielinājusies alerģisku slimību, piemēram, astmas un kontaktdermatīta, sastopamība. Tam ir vairāki iemesli, un viens iespējamais cēlonis ir tas, ka cilvēki aizvien vairāk ir pakļauti ķīmisku vielu iedarbībai.

Alerģiskas reakcijas var būt samērā neizteiktas, piemēram, nieze un ādas apsārtums, vai arī smagas, piemēram, dzīvībai bīstamas anafilaktiskas reakcijas, atkarībā no alergēna stipruma. Tomēr ne visi cilvēki vienādi reaģē uz konkrētu alergēnu, t. i., vielu, kas izraisa alerģiju. Tādēļ ir svarīgi apzināt sava organisma reakciju un pēc iespējas labāk pārvaldīt savu vidi.

Ko ES dara šajā sakarībā?

ES cenšas apzināt sensibilizatorus, izmantojot nozares apkopotos datus par tirgū esošajām vielām. Šos datus un informāciju no vairākiem citiem avotiem analizē, un, kad ir noteikta jauna potenciāla viela, kas rada bažas, var ieviest piemērotus riska pārvaldības pasākumus.

Piemēram, ja ir zināms, ka vielas izraisa alerģijas, ES var ierobežot šo vielu lietošanu, lai aizsargātu patērētājus un darbiniekus.

Viens piemērs ir hroms, ko daudzus gadus izmantoja ādas izstrādājumos, piemēram, kurpēs, cimdos un somās. Tas ādai piešķir lielāku elastību. Tomēr hroms var izdalīties no ādas izstrādājuma un nonākt uz cilvēka ādas vai pat iekļūt tajā, izraisot dažiem cilvēkiem alerģisku reakciju.

Ir aplēsts, ka kopš ierobežojumu noteikšanas attiecībā uz hroma izmantošanu katru gadu tiek novērsti 11 000 jaunu alerģiju gadījumi.

Vēl viens piemērs ir niķelis, kas joprojām ir viens no galvenajiem ādas alerģijas izraisītājiem Eiropā. Niķeļa izmantošana ir ierobežota izstrādājumos, kas nonāk ilgtermiņa saskarē ar ādu, piemēram, auskaros, kaklarotās, rokas pulksteņos un apģērbu rāvējslēdzējos.

Piedāvātājiem, kuri piedāvā tirgū produktus, kas satur noteiktus izocianātus (metilēndifenildiizocianātu), ir jānodrošina, ka iepakojumā ir aizsargcimdi, kā arī brīdinājums jums kā patērētājam par iespējamām alerģiskam reakcijām, ja esat jau uzņēmīgs pret diizocianātiem. Tāpat cilvēkiem ar astmu vai ādas problēmām ir jāizvairās no saskares ar šiem produktiem. Iepakojumā ir jābūt arī ieteikumam lietot gāzmasku, ja nav iespējama laba ventilācija.

Alerģijas parasti ietekmē to organisma daļu, kas nonāk saskarē ar alergēnu.

Turpmāk norādītajās saitēs varat uzzināt vairāk par bieži sastopamām alerģiskām vielām.

Izdaloties no juvelierizstrādājumiem, niķelis pēc nonākšanas saskarē ar ādu var izraisīt brūces.
Metilēndifenildiizocianāts (MDI), ko izmanto izsmidzināmās krāsās un šķidrajos jumta pārklājumos, ir plaši zināms elpceļu sensibilizators, kurš, ja to ieelpo, var izraisīt alerģisku reakciju. (saite uz e-ceļvedi)
Hroms, ko izmanto ādas izstrādājumos, var izraisīt ādas alerģijas.
Pretpelējuma vielu dimetilfumarātu (DMF), bieži izmanto maisiņos, ko pievieno patēriņa precēm, piemēram, kurpēm un dīvāniem, Viela var nonākt uz izstrādājuma un cilvēka ādas, tādējādi izraisot alerģisku reakciju, piemēram, niezi, apsārtumu un kairinājumu.

Vairāki elpceļu sensibilizatori ir atzīti par īpaši bīstamām vielām. Tas ir pirmais solis, lai vielu aizstātu ar kādu mazāk bīstamu vielu. Kad viela saskaņā ar REACH regulu ir iekļauta licencēšanas sarakstā, to ES drīkst izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir iesnieguši licences pieteikumu un sekmīgi saņēmuši licenci.

Ko jūs varat darīt?

Ja jums ir alerģiska reakcija un ja jūs domājat, ka to, iespējams, ir izraisījusi ķīmiska viela, apspriedieties ar savu ārstu un centieties noteikt, kas izraisa alerģiju. Piemēram, ja jums ir aizdomas, ka jums ir alerģija no mazgāšanas līdzeklī esošas ķīmiskās vielas, jūs varētu ārstam parādīt šā līdzekļa marķējumu ar sastāvu.