Ķīmiskās vielas, kas izraisa vēzi

ES pastāvīgi mēģina noteikt, kuras ķīmiskās vielas izraisa vēzi. Ir zināms, ka dažas ķīmiskās vielas izraisa šo slimību, un to lietošanu stingri kontrolē ar tiesību aktiem, lai pasargātu cilvēkus, kuri var tikt pakļauti šo vielu iedarbībai.

Lielākā daļa cilvēku zina, ka vēzi izraisa dažas ikdienā plaši sastopamas lietas, piemēram, tabakas dūmi un saules ultravioletie stari.

Cits labi zināms piemērs ir azbests, tāpēc tā lietošanu stingri kontrolē. Lai gan plaušu vēža galvenais cēlonis ir tabakas smēķēšana, saskare ar azbestu arī ir viens no būtiskākajiem darba vides riska faktoriem saistībā ar plaušu vēža veidošanos. Taču ir vēl daudzas citas vielas, par kurām vairums cilvēku nav dzirdējuši un ko ES ir klasificējusi kā kancerogēnas vielas.

Ķīmisko vielu radītais risks un pakļaušana to iedarbībai

Ja jūs uztrauc iespējamība, ka esat pakļauti kancerogēnu vielu iedarbībai, ir svarīgi saprast, ka šāda klasifikācija vēl nenozīmē, ka ir pamats bažām, lietojot šādas vielas saturošus produktus.

Tas, vai jums izveidosies vēzis, vienmēr ir atkarīgs gan no devas, gan iedarbības, proti, ar kādu vielas daudzumu, cik bieži un kādā veidā jūs saskaraties.

Ja viela neizdalās vidē vai jūs neesat pakļauti tās iedarbībai, tā jums nerada risku. Cigarešu paciņas turēšana rokās jums neizraisa vēzi, taču daudzu cigarešu izsmēķēšana var ilgākā laikposmā to izraisīt.

Iespējamība, ka konkrētas ķīmiskas vielas izraisa vēzi, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp šādiem:

tās ķīmiskās vielas veids, kas uz jums ir iedarbojusies;
cik lielas devas iedarbībai esat bijis pakļauts;
cik bieži, kad un kā šī viela uz jums iedarbojās;
cik ilgi jūs esat bijis pakļauts šīs vielas iedarbībai;
jūsu vispārējais veselības stāvoklis un gēni;
iespējama saskare ar citām vielām, kas var izraisīt vēzi.

Ko ES dara šajā sakarībā?

Kad ir pierādīts, ka kāda viela izraisa vēzi, to attiecīgi klasificē. Pēc tam ES līmenī saskaņo ierobežojumus šīs vielas lietošanai.

ES pastāvīgi mēģina noteikt vielas, kas var izraisīt vēzi un citas kaitīgas sekas. Uzņēmumi sniedz informāciju par to lietotajām ķīmiskajām vielām. Pēc tam ECHA rūpīgi pārbauda šīs vielas un nosaka prioritārās vielas, piemēram, vielas, ko plaši lieto un kas potenciāli var nonākt saskarē ar patērētājiem, darbiniekiem vai vidi. Ja vēlaties uzzināt plašāku informāciju par šo tiesisko regulējumu, lasiet lapu “Kā ķīmiskās vielas tiek kontrolētas?”.

Piemēri ķīmiskajām vielām, par kurām ir zināms, ka tās izraisa vēzi:

1,4-dihlorbenzolu (DCB) daudzus gadus izmantoja gaisa atsvaidzinātājos un telpu dezodorantos publiskajās tualetēs, mājās un birojos. Tagad mēs zinām, ka šī viela var izraisīt vēzi, tāpēc to ir aizliegts izmantot šādiem mērķiem Eiropas Savienībā. No aizlieguma ieguvumu gūst ne tikai patērētāji, kuri lieto gaisa atsvaidzinātājus savās mājās, bet arī darbinieki vietās, kur izmanto gaisa atsvaidzinātājus.

Cits piemērs ir ķīmiski savienojumi, ko sauc par azokrāsvielām. Tie var izdalīt vēzi izraisošas ķīmiskas vielas, ko sauc par aromātiskajiem amīniem. Kopš 2003. gada ir aizliegts izmantot azokrāsvielas audumu un ādas izstrādājumos, kas saskaras ar ādu.

Kad kādu vielu ES klasificē kā vielu, kas izraisa vēzi, ierobežojums attiecas uz lielāko daļu tās izmantošanas veidu, tāpēc aizliedz tās pārdošanu patērētājiem.