Kā tiek kontrolētas ķīmiskās vielas?
Bez ķīmiskajām vielām nebūtu dzīvības — tās atrodas ikvienā no mums, mums apkārt un ikvienā produktā, ko iegādājamies. Eiropas Savienībai ir pasaulē vērienīgākie tiesību akti, kuri attiecas uz ķīmiskajām vielām un kuru mērķis ir mūs aizsargāt. Gan uzņēmumiem, gan iestādēm ir pienākums uzlabot drošību.
Eiropas Savienības ķīmisko vielu tiesību aktu mērķis ir aizsargāt cilvēkus un vidi pret bīstamām ķīmiskajām vielām. Tāpat tās mērķis ir uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un inovācijas, kā arī veicināt alternatīvu līdzekļu izmantošanu ķīmisko vielu testiem ar dzīvniekiem.
Četri galvenie ES ķīmisko vielu tiesību akti ir:
REACH regula — ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana.
Saskaņā ar REACH uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par ķīmiskajām vielām, ko viņi ražo vai importē. Ja ķīmisko vielu nav iespējams lietot drošā veidā, iestādes var lemt par pasākumiem ar to saistīto risku pārvaldībai.
Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas (CLP) regula.
A šo tiesību aktu nodrošina, ka darbinieki un patērētāji saņem skaidru informāciju par ķīmisko vielu radīto bīstamību. To panāk ar etiķešu palīdzību, kurās ir standartizēti paziņojumi un piktogrammas.
Biocīdu regula (BR).
Biocīdi, piemēram, dezinfekcijas līdzekļi vai insektu repelenti, aizsargā cilvēkus vai dažādus materiālus pret kaitīgiem mikroorganismiem. A šo tiesību aktu nodrošina, ka mūsu rīcībā ir pietiekama informācija, lai patērētāji šos izstrādājumus varētu lietot drošā veidā.
Regula par iepriekš norunātu piekrišanu.
Ar šo regulu paredz vadlīnijas bīstamu ķīmisko vielu eksportam un importam.
Papildus ar daudziem citiem tiesību aktiem reglamentē ķīmisko vielu izmantošanu. Uz konkrētām ķīmisko vielu grupām, piemēram, pesticīdiem, medikamentiem vai kosmētiskajiem līdzekļiem, attiecas to konkrētie tiesību akti.
Uzņēmumiem ir jāpierāda, ka to ķīmisko vielu lietošana ir droša
Eiropas Savienībā uzņēmumiem, kuros ražo vai importē ķīmiskās vielas, ir jāpierāda, ka to ķīmisko vielu lietošana ir droša. Uzņēmumiem ir šīs vielas jāreģistrē Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA), pretējā gadījumā tie tās nedrīkst pārdot ES.
Uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par to ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām un ieteikumi par to drošu lietošanu. Tiem ir arī piegādes ķēdē jāinformē savi klienti par to, kā var pārvaldīt to ķīmisko vielu radītos riskus. Ja ķīmisko vielu nav iespējams lietot drošā veidā, iestādes var ierobežot vielas lietošanu vai noteikt tai iepriekšēju licencēšanu. Tas uzņēmumus mudina aizstāt bīstamākās ķīmiskās vielas ar drošākām alternatīvām.
Uzņēmumiem ir jāapzina visas bīstamās īpašības, kas ir to ķīmiskajām vielām un kas varētu kaitēt cilvēku veselībai vai videi. Uzņēmumiem ir šīs vielas attiecīgi jāklasificē, piemēram, kā vielas, kas izraisa vēzi, vai kā vielas, kas ir toksiskas upju un jūras organismiem. Ķīmiskās vielas ir arī attiecīgi jāmarķē ar pareizajām piktogrammām un skaidrojumiem par drošu lietošanu.
Tādējādi darbinieki un patērētāji var izprast ķīmisko vielu ietekmi, izdarīt informētu izvēli par izstrādājumiem, ko iegādājas, un tos izmantot drošā veidā.
Ko dara ECHA?
ECHA pārvalda nozares sniegto informāciju par ķīmiskajām vielām. Tā publicē informāciju par reģistrētām ķīmiskām vielām un par to klasificēšanas un marķēšanas veidu. Šie dati ir ikvienam brīvi pieejami ECHA tīmekļa vietnē — tā ir unikāla datubāze, aptverot informāciju par tūkstošiem ķīmisko vielu, ko ik dienu izmanto Eiropā. Tīmekļa vietnē ir arī informācija par biocīdiem.
Informāciju par ķīmiskajām vielām analizē, un Aģentūra pārbauda, piemēram, kuras vielas tiek plaši izmantotas tādā veidā, ka patērētāji vai darbinieki tiek pakļauti to iedarbībai. ECHA novērtē nozares sniegto ķīmisko vielu drošības informāciju un pieprasa papildu datus, ja trūkst svarīgas informācijas. Pamatojoties uz šo informāciju, ECHA, dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai pārvaldītu bīstamu ķīmisko vielu radītos riskus, kas var, piemēram, nozīmēt dažu vai visu to lietošanas veidu ierobežošanu. Pilnveidojot zināšanas un vairojot informētību, bīstamākās ķīmiskās vielas var pakāpeniski tikt aizstātas ar drošākām vielām.
Ķīmisko vielu risku pārvaldība
Ar ierobežojumiem aizsargā cilvēku veselību un vidi pret riskiem, ko ES rada ķīmiskās vielas. Ar tiem var ierobežot vielas ražošanu, importu, laišanu tirgū vai konkrētus lietošanas veidus. Ar ierobežojumiem var arī aizliegt vielas visus vai konkrētus lietošanas veidus.
Licencēšana
Ja viela ir atzīta par sevišķi kaitīgu cilvēku veselībai vai videi, to iekļauj īpaši bīstamu vielu (SVHC) kandidātu sarakstā. ECHA šo sarakstu publicē un regulāri atjaunina. Ja vielu iekļauj šajā sarakstā, uzņēmumiem, kas to ražo, importē vai lieto, ir juridiski pienākumi. Patērētājiem ir tiesības noskaidrot, vai konkrēti to iegādātie izstrādājumi satur kandidātu sarakstā iekļautas īpaši bīstamas vielas virs konkrētas koncentrācijas.
Ja īpaši bīstamu vielu iekļauj licencēšanas sarakstā, to nedrīkst lietot vai laist ES tirgū pēc konkrēta datuma, ja vien nav pieprasīta un piešķirta īpaša licence. Lai iesniegtu licences pieteikumu, uzņēmumiem ir jāveic detalizēta analīze par alternatīvām savas vielas lietojumiem. Tiem ir jāpierāda, ka ar vielas lietošanu saistītie riski ir mazi. Konkrētos gadījumos tiem ir jāparāda, ka sabiedrības ieguvumi pārspēj radītos riskus un ka nav pieejamas piemērotas alternatīvas.
Saskaņota klasificēšana un marķēšana
Uzņēmumiem, kas ražo, importē vai lieto ķīmiskās vielas, ir tās jāklasificē saskaņā ar apzināto bīstamību. Tiem ir jāmarķē bīstamās vielas un maisījumi, kā arī jāizmanto attiecīgs iepakojums. Bīstamāko ķīmisko vielu, piemēram, to, kas izraisa vēzi, gadījumā šai klasificēšanai un marķēšana ir jābūt saskaņotai visā ES. Tas nodrošina risku atbilstošu pārvaldību visās dalībvalstīs.
Kas kontrolē uzņēmumus?
Valstu izpildes iestādes veic inspekcijas uzņēmumos un pārbauda, vai uzņēmumi ievēro tiesību aktus. Tās var uzņēmumiem piemērot sodus par pienākumu neizpildi.
Ķīmiskās vielas — termini
Šajā tekstā ir izmantoti termini “ķīmiskās vielas” un “produkti”. Tiesību akta tekstā ir konkrētāka terminoloģija, proti, vielas, maisījumi un izstrādājumi.
- Ar vielu saprot ķīmisko elementu un tā savienojumus, kas sastopami dabā vai iegūti ražošanas procesa rezultātā. Piemēram, sudrabs, nātrija hlorīds.
- Maisījums ir tāds maisījums vai šķīdums, ko veido divas vai vairākas vielas. Piemēram, krāsa, veļas pulveris.
- Izstrādājums ir priekšmets, kam ražošanas laikā tiek piešķirta īpaša forma, virsma vai struktūra, kas vairāk nekā tā ķīmiskais sastāvs nosaka tā funkciju. Piemēram, T krekls, āmurs.
Plašākai informācijai skatīt ECHA-Term, kas ir daudzvalodu terminoloģijas datubāze. Tajā ir liels ar ķīmiskajām vielām saistītu definīciju apkopojums.