Mikroplastmasas radītā problēma
Plastmasa ir svarīgs materiāls. Tā padara ērtāku mūsu dzīvi un bieži ir vieglāka un lētāka nekā alternatīvi materiāli. Taču, ja plastmasa netiek pareizi likvidēta vai pārstrādāta, tā var ilgstoši saglabāties vidē un sadalīties mikroplastmasā — sīkos gabaliņos, kas rada bažas.
Mikroplastmasu var arī speciāli ražot un ar nolūku pievienot izstrādājumiem. Turklāt daži plastmasas materiāli satur bīstamas ķīmiskās vielas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt dabu vai cilvēku veselību.
Mikroplastmasa ir ļoti sīkas plastmasas materiālu daļiņas (parasti mazākas par 5 mm un bieži vien vēl sīkākas, tostarp nanoplastmasa). Mikroplastmasa var veidoties pastarpināti, laika gaitā noārdoties lielākām plastmasas daļiņām, tostarp sintētiskiem tekstilmateriāliem. To var ražot arī speciāli un pievienot izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, kā pīlinga lodītes sejas vai ķermeņa skrubjiem vai kā spīdumus dekoratīvajai kosmētikai. Kad mikroplastmasas daļiņas nonāk vidē, tās var uzkrāties dzīvnieku, tostarp zivju un vēžveidīgo, organismā, un vēlāk cilvēki tās var uzņemt ar pārtiku.
Ņemot vērā bažas par mikroplastmasas ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, vairākas ES dalībvalstis ir ieviesušas vai ierosinājušas valsts mēroga aizliegumus, kas attiecas uz mikroplastmasas apzinātu pievienošanu dažām patēriņa precēm, — galvenokārt uz mikrolodīšu izmantošanu noskalojamos kosmētikas līdzekļos, lai panāktu pīlinga un attīrošu efektu.
Kur ir atrodama mikroplastmasa?
Mikroplastmasas daļiņas ar nolūku tiek pievienotas dažādiem ES tirgū laistiem produktiem, piemēram, noteiktiem kosmētikas, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem, kā arī krāsām. Mikroplastmasu izmanto arī dažu veidu mēslošanas līdzekļos un augu aizsardzības līdzekļos (pesticīdos). To lieto arī kā pildījuma materiālu mākslīgā seguma sporta laukumos.
Patēriņa precēs mikroplastmasa visbiežāk ir sastopama kā abrazīvas daļiņas (piemēram, mikrolodītes, ko kosmētikā izmanto kā pīlinga un pulēšanas līdzekļus), bet tā var būt pievienota arī citām vajadzībām, piemēram, lai uzlabotu produktu viskozitāti (biezumu), izskatu un stabilitāti.
Ko ES dara šajā jomā?
ECHA 2019. gada janvārī ierosināja plašu ierobežojumu attiecībā uz mikroplastmasas apzinātu izmantošanu ES/EEZ tirgū laistos produktos, lai novērstu vai samazinātu tās nonākšanu vidē. Aplēsts, ka 20 gadu laikā pēc priekšlikuma ieviešanas tas novērsīs 500 000 tonnu mikroplastmasas nonākšanu vidē.
ECHA zinātniskās komitejas atbalsta priekšlikumu. Eiropas Komisija un ES dalībvalstis pieņems galīgo lēmumu, ņemot vērā ECHA atzinumu. Atveriet šīs saites, lai iegūtu plašāku informāciju.
Video
Lasīt vairāk
- Plasmasas atkritumi: Eiropas stratēģija planētas aizsardzībai, iedzīvotāju aizsardzībai un rūpniecības iespēju nodrošināšanai — Eiropas Komisijas paziņojums presei (2018. gada 16. janvārī)
- Eiropas Komisijas plastmasas stratēģija
- Apzināti pievienota mikroplastmasa produktos — galīgais ziņojums par pētījumu, ko 2017. gada oktobrī Eiropas Komisijas uzdevumā veicis uzņēmums Amec Foster Wheeler Environment & Infrastructure UK Limited
- Eiropas Komisijas projekts – "Pētījums par iespējām, kā mazināt mikroplastmasas, ko izdala produkti (bet kas nav ar nolūku pievienota), nonākšanu ūdens vidē"
- Mikroplastmasas un nanoplastmasas klātbūtne pārtikā, īpašu uzmanību pievēršot jūras veltēm — EFSA zinātnes ekspertu grupas jautājumos par piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM) zinātniskais atzinums
- Eiropas Parlaments – Stratēģija par plastmasu aprites ekonomikā / 2017. gads (saskaņā ar likumdošanas procedūras grafiku)
Lasīt arī
-
Ķīmiskās vielas plastmasas izstrādājumos
Plastmasa daudzējādā ziņā atvieglo mūsu dzīvi, bet daži plastmasas izstrādājumi satur ķīmiskas vielas, kas var būt kaitīgas veselībai, piemēram, bisfenolu A vai dažus ftalātus.
LASĪT VAIRĀK -
Ietekme uz ūdens organismiem
Mēs ierobežojam emisijas, taču daudzas mūsdienās lietotās ķīmiskās vielas tāpat nonāk mūsu vidē un upēs, ezeros un okeānos. Vairums šo ķīmisko vielu nerada nekādu kaitējumu, bet nav pārsteidzoši, ka ķīmiskās vielas, kas ir kaitīgas cilvēkiem, var būt kaitīgas arī videi un dzīvniekiem, kuri mīt ūdens ekosistēmās.
LASĪT VAIRĀK