Skip to Content

Ķīmiskās vielas un klimata pārmaiņas

Globālā mērogā mēs tagad izmantojam vairāk enerģijas nekā jebkad iepriekš, un tas nopietni ietekmē Zemes klimatu. Lai gan dažu ķīmisko vielu izdalīšanās vidē var paātrināt klimata pārmaiņas, ķīmiskās vielas ir arī daļa no risinājuma.

Mums vēl nekad iepriekš nav bijusi tik liela vajadzība pēc enerģijas. Globālā mērogā mēs tagad patērējam vairāk enerģijas nekā jebkad iepriekš, un pieprasījums strauji pieaug. Nozīmīgākie tā faktori ir jaunattīstības valstu ekonomiskā paplašināšanās, iedzīvotāju skaita pieaugums un arvien plašāka enerģiju patērējošo ierīču izmantošana.

Siltumnīcefekts

Saules starojums sastāv no redzamās gaismas, kā arī ultravioletā, infrasarkanā un citu veidu starojuma, ko cilvēka acs nevar saskatīt.

Aptuveni trešdaļu starojuma, kas nonāk Zemes atmosfērā, mākoņi, ledus, sniegs, smiltis un citas atstarojošas virsmas atstaro atpakaļ kosmosā. Pārējās divas trešdaļas starojuma absorbē Zemes virsma un atmosfēra. Zemei, okeāniem un atmosfērai uzsilstot, tie atkal izdala enerģiju infrasarkanā termiskā starojuma veidā, un tas plūst cauri atmosfērai.

Tādas karstumu piesaistošas gāzes kā oglekļa dioksīds jeb ogļskābā gāze (CO2) absorbē šo infrasarkano starojumu, neļaujot tam izkliedēties kosmosā, un tādējādi tiek veicināts tā sauktais siltumnīcefekts.

CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanās atmosfērā ir galvenais neseno klimata pārmaiņu cēlonis.

Cilvēku ražotas siltumnīcefekta gāzes

Aplēsts, ka CO2 veido 64 % no cilvēku izraisītā globālās sasilšanas efekta. Citas siltumnīcefekta gāzes izdalās vidē daudz mazākā apjomā, tomēr tās būtiski veicina vispārējo sasilšanas efektu, jo to spēja piesaistīt siltumu ir daudz spēcīgāka nekā CO2. Piemērs tam ir metāns (CH4), kas veido 17 % no cilvēku izraisītā globālās sasilšanas efekta, un dislāpekļa oksīds (N2O), kas veido 6 % no šā efekta.

Galvenās cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzes un to avoti ir šādi:

  • CO2 no fosilo kurināmo (ogļu, naftas un gāzes) dedzināšanas – to lieto elektrības ražošanai, transporta jomā, rūpniecībā un mājsaimniecībās, kā arī zemes lietošanas izmaiņas, piemēram, atmežošana;
  • CH4 no lauksaimniecības un atkritumu poligoniem;
  • fluorētās siltumnīcefekta gāzes, piemēram, fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6) un slāpekļa trifluorīds (NF3), ko izmanto rūpniecībā.

Ko ES dara, lai mazinātu klimata pārmaiņas?

ES veic pasākumus daudzos līmeņos. Viens piemērs ir fluorētās gāzes, kuru ietekme ir mazāka nekā CO2, tomēr tās rada konkrētas bažas klimata pārmaiņu risināšanā. Šīs gāzes tiek izmanto dažādu veidu produktos, piemēram, dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtās. Kosmētikas un farmācijas nozarēs izmanto PFC, un kā izolācijas gāzi izmanto SF

Lai gan fluorētās gāzes atmosfērā izdalās mazākā daudzumā nekā citas siltumnīcefekta gāzes, tās ir ārkārtīgi iedarbīgas, jo rada 23 000 reižu lielāku sasilšanas efektu nekā CO2.

Tāpēc ES ir nolēmusi kontrolēt to lietošanu. ES regulējumā fluorēto siltumnīcefekta gāzu jomā paredz, ka to emisijas Eiropas Savienībā jāsamazina par divām trešdaļām salīdzinājumā ar 2014. gada līmeni. Šī iniciatīva ir daļa no ES kopējā mērķa līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Ķīmiskās vielas ir visur, un tās ir arī daļa no risinājuma

Ķīmiskās vielas nav tikai daļa no problēmas, bet tās ir arī daļa no risinājuma. Tādi ilgtspējīgas enerģijas avoti kā saules enerģija ir balstīti uz ķīmiskām inovācijām, kurās izmanto, piemēram, nanomateriālus.

Viens no galvenajiem uzdevumiem atjaunojamās enerģijas jomā ir saprast, kā palielināt tās efektivitāti, izmantojot enerģijas uzglabāšanas risinājumus. Piemēram, vislabākie apstākļi saules paneļiem ir tuksnesī, bet vairums cilvēku tur nedzīvo. Vēja ģeneratori ražo enerģiju arī pa nakti, kad ir viszemākais energopatēriņa līmenis. Citiem vārdiem sakot, viena no nozīmīgākajām pētniecības jomām ir saistīta ar tehnoloģijām, ar ko varētu uzlabot enerģijas uzglabāšanu un transportēšanu, un tam ir nepieciešamas inovācijas.

Plašāka informācija


Route: .live2