Skip to Content

Ķīmiskās vielas lauksaimniecībā

Tradicionālajā lauksaimniecībā izmanto pesticīdus, lai aizsargātu augus, un mēslojumu, lai veicinātu to augšanu un ražīgumu. Bioloģiskajā lauksaimniecībā šādu vielu lietošana ir stingri ierobežota. ES strādā, lai panāktu, ka patērētāji saņem drošākus produktus no abiem lauksaimniecības virzieniem.

Pesticīdi, ko sauc arī par lauksaimniecībā izmantotajām ķimikālijām, ir vielas, ko lieto augu aizsardzībai pret kaitēkļiem. Tie ietver herbicīdus, kas iznīdē nezāles, fungicīdus, kas novērš augu saslimšanas, un insekticīdus, kas nogalina kukaiņus. Diemžēl šīs ķīmiskās vielas ne tikai novērš nevēlamos faktorus, bet var arī radīt kaitējumu mūsu veselībai un videi.

Pesticīdi jeb augu aizsardzības līdzekļi satur vismaz vienu aktīvo sastāvdaļu, un tos lieto, lai:

  • aizsargātu augus pret kaitēkļiem un slimībām;
  • ietekmētu augu augšanas apmēru;
  • panāktu, ka augu produkti ilgāk paliek svaigi;
  • iznīdētu nevēlamus augus vai novērstu to augšanu.

Ko ES dara šajā sakarībā?

ES kontrolē pesticīdu lietošanu, lai mazinātu risku mūsu veselībai un videi.

Visi pesticīdi satur aktīvās vielas, kas iedarbojas pret “kaitēkļiem” vai nevēlamiem augiem. Visas aktīvās vielas, ko ES izmanto augu aizsardzības līdzekļos, ir jāapstiprina Eiropas Komisijā, lai pārliecinātos par to drošību, pirms tās tiek laistas tirgū šādu līdzekļu sastāvā. Vielām jābūt nekaitīgām cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) veic pesticīdu riska novērtēšanu un sniedz Eiropas Komisijai un dalībvalstīm zinātnisko atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā. Pēc intensīvas novērtēšanas izsniedz lietošanas atļaujas. EFSA ir par šo jomu atbildīgā ES aģentūra, un sīkāka informācija ir pieejama tās tīmekļa vietnē (saite sniegta tālāk tekstā).

ECHA pārvalda tiesību aktus par ķīmisko vielu klasificēšanu un marķēšanu. Pēc vielas bīstamajām īpašībām nosaka ķīmiskās vielas vērtējumu un marķēšanas prasības.

Mūsdienās lauksaimniecībā izmanto daudz dažādu vielu. Iespējams, ka esat dzirdējuši par glifozātu, kas ir viens no visplašāk izmantotajiem herbicīdiem nezāļu iznīcināšanai. Plašāka informācija un jaunākā informācija par šīs vielas novērtēšanu tālāk tekstā.

Kāda ir situācija bioloģiskās lauksaimniecības jomā?

Viens no veidiem, kā ierobežot pesticīdu nonākšanu vidē un to iedarbību uz cilvēkiem, ir bioloģiska produktu audzēšana. Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir būtiski ierobežota ķīmisko pesticīdu, kā arī mākslīgā mēslojuma, antibiotiku un citu vielu lietošana. Bioloģiskajām lauku saimniecībām ir jāievēro stingri noteikumi, lai to izaudzēto produkciju varētu saukt par bioloģisku.

Daži svarīgākie principi bioloģisko produktu apstrādē:

  • pastāv ļoti stingri ierobežojumi lauksaimniecībā izmantojamo ķimikāliju, pesticīdu, mēslojuma, antibiotiku un pārtikas piedevu lietošanai;
  • nedrīkst izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO);
  • jāizmanto vietējie resursi;
  • jāizvēlas augu un dzīvnieku sugas, kas ir izturīgas pret slimībām un ir pielāgojušās vietējiem apstākļiem.

Ja jūs interesē ES veiktais darbs bioloģiskās lauksaimniecības jomā, šajā saitē ir sniegta plašāka informācija.

Plašāka informācija


Route: .live1