Ietekme uz ūdens organismiem - Chemicals In Our Life

Ietekme uz ūdens organismiem

Mēs ierobežojam emisijas, taču daudzas mūsdienās lietotās ķīmiskās vielas tāpat nonāk mūsu vidē un upēs, ezeros un okeānos. Vairums šo ķīmisko vielu nerada nekādu kaitējumu, bet nav pārsteidzoši, ka ķīmiskās vielas, kas ir kaitīgas cilvēkiem, var būt kaitīgas arī videi un dzīvniekiem, kuri mīt ūdens ekosistēmās.

Šeit, Eiropā, vairums no mums uzskata tīru ūdeni, svaigu gaisu un nepiesārņotu dabu par pašsaprotamu. Tomēr realitāte ir tāda, ka mūsu dabiskajā vidē var nonākt bīstamās ķīmiskās vielas, ja tās netiek pienācīgi kontrolētas. Šīs toksiskās vielas var kaitēt zivīm un dzīvajai dabai un ilgtermiņā ietekmēt ekoloģiju.

Ko ES dara šajā sakarībā?

Līdztekus prasībai klasificēt un marķēt bīstamas vielas, lai patērētāji un darbinieki varētu tās lietot drošā veidā, ES arī īsteno stingrākus pasākumus, lai vērstos pret nepieņemami augstu risku.

Piemērs ir epoksipropilneodekanoāts (EPDA), ko lieto krāsās, lakās, adhezīvos un celtniecības materiālos. To galvenokārt izmanto darbinieki, bet šī viela ir atrodama arī patērētājiem paredzētos pārklājuma produktos, piemēram, koka lakās un krāsās.

Pierādījumi liecina, ka šī viela ir toksiska ūdens organismiem, un ir aizdomas, ka tā izraisa ģenētiskus defektus bērniem, kā arī var arī izraisīt alerģiskas ādas reakcijas.

Tāpēc EPDA tika klasificēts kā mutagēna viela – proti, tā var kaitēt mūsu gēniem. Ja viela ir tik bīstama, uzņēmumiem, kas to ražo, importē vai lieto, ir jāievēro stingri noteikumi vides un darbinieku aizsardzībai. Piemēram, pastāv stingri noteikumi par EPDA iepakojumu, uz kura ir jābūt skaidrai norādei par vielas bīstamību. Ja darba devēji un darbinieki ir informētāki, viņi spēj sevi labāk aizsargāt un samazināt kaitējumu, ko videi, tostarp ūdens organismiem, rada rīkošanās ar šo vielu.

Dzīvās dabas aizsardzība virszemes ūdenstilpēs

Cits konkrēts piemērs ir nonilfenola etoksilāti (NPE). Šīs vielas tiek izmantotas dažos audumos, un tās rada risku videi, jo īpaši ūdens organismiem virszemes ūdenstilpēs. Šīs vielas izdalās vidē audumu mazgāšanas laikā. NPE tiek izmantoti apģērbā, kā arī dažādu veidu aksesuāros, interjera tekstilmateriālos, šķiedrās, dzijās, audumos un adītajos paneļos.

Tā kā šī vielu grupa ir kaitīga videi, tai ir noteikti ierobežojumi saskaņā ar REACH regulu, un pēc 2021. gada 3. februāra šīs vielas būs aizliegts laist tirgū, ja to daudzums audumā, ko paredzēts mazgāt ūdenī, varētu pārsniegt noteiktu robežvērtību.

Videi nekaitīgas alternatīvas

Vides aizsargāšana no piesārņojuma ir viens no galvenajiem REACH regulas pastāvēšanas iemesliem. Viena no ECHA, kā arī REACH regulas svarīgākajām prioritātēm ir aicināt nozari lietot vielas kontrolētā veidā un aizstāt kaitīgās vielas ar mazāk kaitīgām alternatīvām.

Ogļūdeņražu šķīdinātāji ir vielas, ko lieto ikdienišķos produktos, piemēram, krāsās un riepās. Diemžēl šīs vielas var negatīvi ietekmēt arī vidi un cilvēku veselību. Kāds uzņēmums saskaņā ar REACH regulā paredzēto pētniecības un izstrādes atbrīvojumu veica pētījumu par videi nekaitīgu alternatīvu izmantošanu tradicionālo ogļūdeņraža šķīdinātāju vietā.

Pētījuma rezultātā tika radītas jaunas vielas, kas ir mazāk noturīgas ūdenī un varētu arī labāk bioloģiski noārdīties. Šīs jaunās, videi mazāk kaitīgās alternatīvas tiek tirgotas uzņēmumiem, kuri vēlas samazināt savu negatīvo ietekmi uz dabu.

Eiropā ir arī Ūdens pamatdirektīva, kurā apvienoti visi tiesību akti vides jomā un ar kuru nodrošina skaidrus mērķus attiecībā uz ūdens tīrību. Ja jūs interesē plašāka informācija par tiesību aktiem, skatiet tālāk norādītās saites.

Plašāka informācija